Peonijas

Peonijas

Peonijas ir sastopamas gandrīz katrā dārzā. Kurš gan neatceras vecmāmiņas audzētās gaiši rozā pujenes?

Īsi par peoniju audzēšanu

Peonijas – labākie kompanjoni ziemciešu stādījumos. Peonijas vislabāk kombinēt ar Sibīrijas īrisiem, dienziedēm, hostām, flokšiem un citām saderīgām ziemcietēm, piemēram, divmāju kazbārdi stāda tumšziedu peoniju fonā. Peoniju pacerē līdz to sakuplošanai var paspēt uzziedēt dažādas agrās pavasara sīpolpuķes, piemēram, sniedzītes, zilsniedzītes, puškīnijas, muskares. Starp peonijām iederas arī tulpes un narcises, bet vasarā uz peoniju fona labi izceļas lilijas.

Latvijas dārzos un apstādījumos dārza peonijas ir pirmajā desmitniekā pēc popularitātes un ir vienas no iemīļotākajiem krāšņumaugiem, jo daudzām peoniju šķirnēm ir laba un izcila smarža, kā arī tām ir liela formu un tipu daudzveidība.

Peonijas ir ilgmūžīgas cerveida ziemcietes, kuras ilgi saglabā dekorativitāti. Tām ir gumsaknes ar dziļu, plaši sazarotu sakņu sistēmu. Peonijas ir glītas ne tikai ziedot – izskatīgu lapojumu tās saglabā līdz rudenim. Vienīgā vājā vieta daudzām līdz šim Latvijā izplatītām šķirnēm ar lieliem un pildītiem ziediem ir to nenoturība – kāti nespēj noturēt skaistās, smagās ziedu galvas. Jo īpaši tas puķes skaistumu bojā lietainā vasarā. Tāpēc selekcionāri cenšas izaudzēt šķirnes, kas būtu noturīgas bez balsta (vienkāršās un Japānas tipa), kā arī zemāka auguma (līdz 50cm) šķirnes.

Krāšņās peonijas iepriecina ar daudzveidīgo krāsu un izsmalcināto smaržu no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Peonija labi iederas gan lielos, gan mazos stādījumos. Mūsu aizņemtības laikmetā liela nozīme ir tās ilgmūžībai - ja peoniju cers ir rūpīgi un pareizi kopts, vienā vietā tas var augt un bagātīgi ziedēt pat desmitiem gadu. Peoniju augstums ir no 20 cm līdz 3 m un peoniju ziedi ir no 1-2 cm līdz 32 cm diametrā..

Vietas izvēle

Lakstveida peonijas (pujenes) var augt vienā vietā diezgan ilgu laika posmu, tāpēc ir ļoti liela nozīme vietas izvēlei. Peonijas vislabāk padodas saulainā vietā. Nevajadzētu pujenes stādīt tuvu kokiem vai krūmiem, jo viņas necieš sacensību cīņā par barības vielām un mitrumu. Pujenes tāpat arī necieš vietas, kur uzkrājas ūdens. Šādās vietās augam saknes sāk pūt un augs iet bojā. Ja jums tomēr neizdevās savā dārzā atrast ideāli piemērotu vietu, tad tomēr nodrošiniet labu drenāžu pujeņu stādīšanas vietai.

Augsne

Peonijas labi aug praktiski visās augsnēs, kuras ir bagātas ar barības vielām, bet vairāk piemērota skaitās smilšmāla augsne. Ja jūsu dārzā augsne ir smaga, mālaina, tad pirms pujeņu stādīšanas viņu vajag „atvieglot” – pievienojot kūdru, trūdvielas un smiltis. Ja jūsu vēlamais lauciņš atrodas vietā, kur dominē smiltis, bet Latvijā tas nav retums – vajag pievienot mālus, kūdru un trūdvielas. Peonijas priekšroku dod neitrālām augsnēm pH (6 – 7). Bet tagad jebkurā dārzkopības veikalā piedāvā kūdru ar dažādu pH, pujeņu stādīšanai jāpērk kūdra ar neitrālu pH.

Stādīšana

Atkarībā no šķirnes un augsnes īpašībām peonijas stāda 60-100cm citu no citas. Vislabāk stādīt augusta otrajā pusē vai septembra sākumā. Aizvietojošie pumpuri augsnē atrodas sekli, tāpēc, pārstādot peonijas, jāraugās, lai tie būtu ne dziļāk par 5cm (smilšainās augsnēs), bet smagās – pašā augsnes virskārtā.

Pēc tā, kad jūs esat izvēlējušies stādīšanas vietu, nepieciešams pareizi sagatavot stādīšanas bedri. Ņemot vērā to, ka peoniju sakņu sistēma saaugs platumā un dziļumā līdz 70 cm, izrok 70 x 70 x 70 cm bedri. Izrok bedri, kurai 2/3 aizpilda ar augsnes maisījumu, kurš sastāv no vienādām daļām lapu zemes un trūdvielām, kurām ir pievienoti pelni vai kompleksie minerālmēsli (dažas saujas). Augšējo slāni stādāmajai bedrei aizpilda ar tīru auglīgu augsni, kura nesatur mēslojumu. Saknes jāizklāj tādā veidā, lai pumpuri atrastos 5 cm zem augsnes līmeņa. Ļoti svarīgi ir, lai neiestādītu pārāk dziļi, kā ir vajadzīgs, savādāk peonijas vienkārši neziedēs. Pēc iestādīšanas peonijas bagātīgi laista un mulčē ar sausu neitrālu kūdru.

Pavairošana

Labākais laiks, lai sakneni dalītu ir augusts – septembris. Vienkāršākais pavairošanas veids ir ceru dalīšana. Peonijas ceru uzmanīgi izrok, nopurina augsni un sadala ar nazi. Jāraugās, lai atdaleņiem būtu vismaz viens pumpurs (labāk 2-3). Garāssaknes saīsinia līdz 20cm. Laikus pārstādot (vasaras beigās) atdaleņus ar pietiekami spēcīgu sakņu sistēmu, jaunais cers var ziedēt jau nākamajā gadā, taču bagātīga ziedēšana pat labvēlīgos apstākļos sagaidāma tikai trešajā ceturtajā gadā peč pāŗstādīšanas. Vislabākos atdaleņus iespējams iegūt no trīs četrus gadus veciem augiem.

Vecus augus var dalīt daļēji. Ceru atrok no vienas puses un ar nazi nogriež daļu sakneņa, kuru pēc tam var sadalīt sīkāk.

Peoniju saknes ir ļoti trauslas, tāpēc izņemot pamata sakneņus, tas jādara ļoti uzmanīgi. Sakneņus rūpīgi nomazgā un novieto 2 – 3 stundas ēnainā vietā, lai saknes kļūtu vairāk elastīgas un, lai pie sekojošās dalīšanas nelūstu. Svaigos griezumus un ievainojumus aizrīvē ar saberztām koka oglēm. Pirms stādīšanas stādāmo materiālu apstrādā pret sēnīšu slimībām profilaktiskos nolūkos – kodinot 1% vara vitriola šķīdumā vai stiprā kālija permanganāta šķīdumā.

Kopšana

Pieaugušu peoniju krūmu kopšana balstās uz to laistīšanu, ravēšanu, mēslošanu, rušināšanu un augsnes mulcēšanu. Pujenei nav nepieciešama bieža laistīšana, bet toties ir nepieciešama bagātīga laistīšana. Ir pilnīgi pietiekoši, ja sausuma periodā zem katra krūma izlej 2-3 spaiņus ūdens, un augam nepieciešamais mitrums tiks nodrošināts.

Vairāk uzmanības ir nepieciešams jaunām peonijām. Viņām pēc pārstādīšanas pirmos divus gadus nevajadzētu ļaut ziedēt. Rekomendē pat izraut visus pumpurus, kad tie sasniedz zirņa grauda lielumu. Bet godīgi sakot, man necēlās roka to darīt un arī ziņkāre mocīja, jo gribējās redzēt kādi izskatīsies ziedi. Ja atstāsiet pa vienam pumpuram un ļausiet viņam uzplaukt, bet pēc tam viņu nogriezīsiet, neļaujot izveidoties sēklām, nekas ļauns nenotiks un augs normāli attīstīsies tālāk.

Peonijas kāts ziedēšanas laikā ne vienmēr var noturēt lielos, kuplos un lieliskos ziedus. Tāpēc jau pumpuru veidošanās laikā zem krūma vajag novietot balstus. Griežot ziedus, uz krūma vajadzētu atstāt ne mazāk kā pusi auga kātiem, lai augs nenovājinātos un sāktu veidot jaunus sakņu pumpurus nākamajai ziedēšanas sezonai. Vēlu rudenī, kad ir pirmās salnas, virszemes krūma daļu nogriež un sadedzina.Jaunos stādījumus vajadzētu uz ziemu ar kūdru vai trūdvielām apklāt, bet pavasarī, tiklīdz sniegs nokusīs, vajadzētu noņemt

Modernu peoniju agrotehnika

Lakstveida peonijas stādīšana un kopšana - minimālās prasības

Lai sekmīgi augtu un ziedētu peonijas, tām nepieciešama labi strukturēta, gaisa caurlaidīga un ar barības vielām bagāta augsne - saulains, valdošo vēju aizsargāts un viegli noēnots pēcpusdienas stundās nogabals.

Piemērotākās ir vidēji smagas smilšmāla augsnes ar pietiekamu 2-3% organisko vielu saturu, bet nepārāk caurlaidīgu augsnes apakškārtu. Vidēji smagās vai vieglās augsnēs peoniju nokrāsas būs spilgtākas nekā smagās augsnēs. Pārāk vieglas, smilšainas augsnes ir ar zemu ūdens kapacitāti, tāpēc pirms peonijas stādīt tādās augsnēs, jāveic augsnes uzlabošana ar organisko pamatmēslojumu.

Peoniju sakņu sistēma aug gan dziļumā, gan plašumā līdz 1m, tādēļ vietu stādāmbedrēm vēlams sāk gatavot vairākus mēnešus pirms stādīšanas, to izmērs minimums 50x50x50cm (optimālais intersekcijas peoniju ilgstādījumiem 1m) ar stādīšanas attālumu starp augiem ne mazāk par 1m.

Labākais peoniju stādīšanas un pārstādīšanas laiks Latvijā ir no augusta vidus līdz septembra beigām, tādējādi rudens sezonā veģetācijas beigu periodā pie asnu pamatiem parādās atjaunojošās sūcējsaknes, kas nodrošina sekmīgu pārziemošanu un tālāku augšanas ritmu pavasarī.

Peonijas stādīšanas dziļums atkarīgs no augsnes mehāniskā sastāva. Lactiflora un hibrīdgrupas peonijas sakneņus stāda termināli 3-5cm asni no augsnes virsmas tādā pašā novietojumā kā saknes augušas. Intersekcijas grupas peonijas saknes parasti jāstāda 45 grādu lenķī, asniem atrodoties tādā pašā dziļumā kā iepriekš auguši. Stādot peonijas jāpievērš uzmanība tam, lai augsne kopā ar saknēm nenosēstos, tas var negatīvi ietekmēt augšanu un pumpuru parādīšanos.

Sekmīgai Lactiflora un hibrīdgrupas peoniju augšanai nav pieļaujama ziedēšana pirmajā gadā, lai nenovājinātu peonijas un dotu tām iespēju veidot sakņu sistēmu - peonijām laicīgi nokniebj pumpurus. Ja ir iegādāti intersekcijas grupas peoniju stādi ar 3-5 un vairāk asniem, tad var atļaut ziedēt dažiem lielākajiem pumpuriem jau pirmajā gadā.

Peonijas ir prasīgas pēc papildmēslojuma sākot no otrā gada veģetācijas itsevišķi parādoties dzinumiem pavasarī un pumpurošanās fāzē. Papildmēslojumam vēlams pielietot kompleksos šķīstošos minerālmēslus ar mikrodevu piedevām. Ietecamā NPK (slāpekļa:fosfora:kālija) attiecība ir 1:2:2 un to darīt vismaz 3 reizes augšanas periodā, ja vēlas grieztos ziedus, tad vēl papildus to darīt ziedēšanas laikā un pēc ziedu nogriešanas.

Organisko mēslojumu (kūtsmēsli, komposts, biohumuss) pielietot labāk rudenī pēc ziedkātu nogriešanas oktobrī vai kā mulčas kārtu pa augu perimetru pavasarī.

Augsnes irdināšana un nezāļu ravēšana veicina gaisa piekļūšanu saknēm, tāpēc labāk pēc lietus vai laistīšanas 25-30cm attālumā no peonijas un 5 cm dziļi veic irdināšanu.

Peonijām, kuras var izgāzties, nepieciešami balsti, tos izvieto pavasarī - tiko sāk augt peonijas.

Karstos, sausos jūlija, augusta mēnešos nepieciešama laistīšana ar uzsilušu ūdeni bagātīgās devās.

Gadījumos, kad ir mitruma pārpilnība, nepieciešams novadīt ūdeņus no peonijām.

Rudenī pēc 10-15.oktobra peonijām nogriež lakstus (ziedkātus) līdz augsnei neatstājot celmiņus.

Lakstveida peonijām segšana Latvijā pa ziemu nav vajadzīga, bet ilglaicīgiem peoniju ceriem ir nepieciešama mulcēšana ar trūdu vai kompostu, jo atjaunojošie asni ieziemojās augstāk nekā parasti un var nokļūt nelabvēlīgos ziemošanas apstākļos.


Peoniju dažādības tiek iedalītas pēc ziedu formas, radot trīs grupas – vienkāršās jeb klajās peonijas, puspildītās un pildītās peonijas. Vienkāršo jeb klajo peoniju vainaglapas ir sakārtotas 1-2 rindās. Šo ziedu centrā atrodas auglenīcas, kuras aptver daudz putekšņlapu, kas parasti ir dzeltenas vai sārtas. Vienkāršajām peonijām ziedi var sasniegt pat 20 cm diametru. Puspildīto peoniju vainaglapas sakārtotas vairākās kārtās, bet zieda centrā īpaši krāšņi izkārtojušies krāsainie putekšņlapu pušķi, bet pildītās peonijas iedalās vēl trīs apakšgrupās, kur iekļaujas puslodveida, vainagveida vai rožveida ziedi.

Lai arī ziedu iedalītas grupas ir tikai trīs, to nevar attiecināt uz šķirnēm, kas ir krietni kuplākā skaitā, taču zināmākās ir lakstainās peonijas un krūmpeonijas. Krūmpeonijas ir vasarzaļi krūmi vai puskrūmi, kuru augstums nepārsniedz 2 metrus. Pazīstamākā krūmpeoniju sugas: Paeonia suffruticosa - līdz 2 m augsts krūms ar līdz 20 cm lieliem, smaržīgiem, pildītiem un vienkāršiem ziediem, Paeonia rockii – aukstumizturīga, ar skaistu tumšu krāsojumu zieda centrā.

Unikāla īpašību kombinācija piemīt hibrīdajām peoniju šķirnēm - tām būs stingri stumbri, taču lapotne rudenī atmirs. Šīs šķirnes sāk ziedēt pēc lakstveida peonijām un zied līdz pat četrām nedēļām. Turklāt hibrīdu šķirnes sastopamas brīnumskaistos dzeltenos un zelta toņos. Auga lapotne nav liela - augstumā tā sasniegs 70 cm, izvēršoties aptuveni metra platumā. Krietni atšķirīgākas ir mežainās peonijas, kas labprātāk aug ēnā, ko savukārt nepieļautu pārējie peoniju veidi. Tām patīk agrā pavasara saule un vasaras paēna. Šādos apstākļos mežainās peonijas, kas parasti pastiepjas vien 45 centimetrus augstu, līdzinās īpašai, zaļai zemes segai, kas izraibināta mazākiem baltiem ziediņiem, kuri uzplaukst ātrāk nekā citām peonijām. Peoniju ziedu toņu un formu klāsts ir ļoti plašs, jālūko vien iemīļotākas toņu gammas - klasiskie rozā, ugunīgie sarkanā, liegi baltā vai neparastie dzeltenā un oranžā.

Peoniju šķirnes audzējamas auglīgā, caurlaidīgā, dziļi irdenā, smilšmāla augsnē ar vēlamo reakciju pH 5-6. Peoniju audzēšanai nepieciešama saulaina vieta, taču piemērotos apstākļos bez pārstādīšanas tās var augt 10 un pat vairāk gadus. Šķirnes var pavairot ar ceru dalīšanu augusta beigās vai septembrī.

Mēdz teikt, ka vissmaržīgākās esot tieši rozā krāsas peonijas, tāpēc tiem, kurus valdzina peoniju smarža, jāizvēlas tieši rozā dārza skaistules. Lai arī šķirņu dažādība ir gana plaša un arī krāsu spektrs ir ievērojams, ir tomēr viena krāsa, kādā nav sastopamas peonijas, un tā ir zilā krāsā. Domājams, par to gan nevajadzētu skumt, jo peonijas ir tik daudz un dažādās krāsās, ka zilās nokrāsas nemaz nepietrūkst.


Kā kopt peonijas ( pujenes )?



Kā kopt peonijas/pujenes/

Daudzām pasaules tautām eksistē leģendas par pujenēm, tām piedēvē ārstējošu un maģisku spēku. Ķīnā, kura ir pujeņu dzimtene, dāvāja šo ziedu jaunlaulātajiem kā simbolu – mūžīgas mīlestības, veselības un laimes vēlējumu. Bet pujeņu audzēšana skaitījās kā pati dievbijīgā nodarbošanās.

Visvairāk izplatītākās ir lakstveida pujenes. Tie ir līdz 90 cm gari, daudzgadīgi augi, ar skaistām lapām, gariem ziednešiem un prāviem, kupliem un bieži pildītiem ziediem. Lakstveida pujenes var augt vienā vietā diezgan ilgu laika posmu, tāpēc ir ļoti liela nozīme vietas izvēlei. Priekšroku vajadzētu dot saulainām, labi iesilušām un no vēja pasargātām vietām. Nevajadzētu stādīt tuvu kokiem vai krūmiem, jo tās necieš sacensību cīņā par barības vielām un mitrumu. Pujenes arī necieš vietas, kur uzkrājas ūdens, jo šādās vietās augam sāk pūt saknes un tas iet bojā. Ja jums tomēr neizdevās savā dārzā atrast ideāli piemērotu vietu, tad tomēr nodrošiniet labu drenāžu pujeņu stādīšanas vietai. Nebūs lieki, ja stādāmo dobītes vietu pacelsiet augstāk, virs pārējās zemes līmeņa

Vislabāk pujenes stādīt augustā–septembrī. Pujenes labi aug praktiski visās augsnēs, kuras ir bagātas ar barības vielām, bet vairāk piemērota skaitās smilšmāla augsne. Ja jūsu dārzā augsne ir smaga, mālaina, tad pirms pujeņu stādīšanas to vajag "atvieglot" ar kūdru, trūdvielām un smiltīm. Ja lauciņš atrodas vietā, kur dominē smiltis, vajag pievienot mālus, kūdru un trūdvielas. Pujenes dod priekšroku neitrālam augsnes pH (6 – 7). Bet tagad jebkurā dārzkopības veikalā piedāvā kūdru ar dažādu pH, pujeņu stādīšanai jāpērk kūdra ar neitrālu pH.

Kad ir izvēlēta vieta, nepieciešams pareizi sagatavot stādīšanas bedri. Tā kā pujeņu sakņu sistēma saaugs platumā un dziļumā līdz 70 cm, izrok 70 x 70 x 70 cm bedri. Bedri vēlams sagatavot dažas dienas pirms pujenes stādīšanas. Bedres lielāko daļu aizpilda ar augsnes maisījumu, kurš sastāv no vienādām daļām lapu zemes un trūdvielām, kurām ir pievienoti pelni vai minerālmēsli (uz 15 – 10 kg augsnes maisījuma ņem 200 g superfosfāta). Augšējo slāni stādāmajai bedrei aizpilda ar tīru auglīgu augsni, kura nesatur mēslojumu. Saknes jāizklāj tādā veidā, lai pumpuri atrastos ne zemāk par 5 cm no augsnes līmeņa. Ļoti svarīgi ir, lai neiestādītu vairāk kā ir vajadzīgs, savādāk pujenes vienkārši neziedēs. Pēc iestādīšanas pujenes bagātīgi laista un mulčē ar sausu zemi vai neitrālu kūdru.

Pavairošana

Visērtākais un produktīvāks pujeņu pavairošanas veids ir sakneņa dalīšana, to vislabāk darīt augustā – septembrī. Pirms sākt sakneni dalīt, vajag izrakt pujeņu krūmu, rokot diezgan lielā attālumā no paša krūma. Saknes uzmanīgi izņem ar dakšām vai rokām, cenšoties nesavainot sakneņus. Jāatceras, ka pujenes saknes var sasniegt dziļumā 60 – 70 cm. Krūms uzmanīgi jākustina, nedrīkst raut aiz kātiem, jo tad var noraut pumpurus no sakneņiem, kas pavisam nav vēlams. Pujenes saknes ir ļoti trauslas un mēdz lūzt. Bedrē palikušos sakņu gabaliņus arī var izmantot kā stādāmo materiālu. Sakneņus rūpīgi nomazgā un novieto 2 – 3 stundas ēnainā vietā, lai saknes kļūtu vairāk elastīgas un, lai pie sekojošās dalīšanas nelūstu. Eksistē vairāki sakneņu dalīšanas veidi – ar asu lāpstu (vai ar lielu nazi) sagriež vairākās daļās vai krūma centrā iedzen koka ķīli, kurš ir novietots uz izturīga un īsa dēļa, un krūms pats it kā sašķeļas vairākās daļās. Svaigos griezumus aizrīvē ar saberztām koka oglēm. Pirms stādīšanas stādāmo materiālu apstrādā pret sēnīšu slimībām profilaktiskos nolūkos – kodinot 1% vara vitriola šķīdumā vai stiprā kālija permanganāta šķīdumā. Stādīšanai atlasām auga daļas, kurām ir 3 – 5 pumpuri uz saknēm. Tās auga daļas, kurām ir mazāks skaits pumpuru uz saknēm un vienkārši atlūzušās sakņu daļiņas, var pārstādīt atsevišķi. Un pēc 2 – 3 gadiem izmantot kā pilnvērtīgu stādāmo materiālu.

Kopšana

Pieaugušu augu kopšana balstās uz to laistīšanu, ravēšanu, mēslošanu, rušināšanu un augsnes mulcēšanu. Pujenei nav nepieciešama bieža, bet gan bagātīga laistīšana. Pietiks, ja reizi nedēļā zem katra krūma izlej 3 spaiņus ūdens, un augam nepieciešamais mitrums tiks nodrošināts. Pēc laistīšanas augsni vajag uzrušināt un mulčēt. Vairāk uzmanības ir nepieciešams jaunām pujenēm, tām pēc pārstādīšanas pirmos divus gadus nevajadzētu ļaut ziedēt. Rekomendē pat izraut visus pumpurus, kad tie sasniedz zirņa grauda lielumu. Auga kāts ziedēšanas laikā ne vienmēr var noturēt lielos, kuplos un lieliskos ziedus. Tāpēc jau pumpuru veidošanās laikā zem krūma vajag novietot balstus. Griežot ziedus, uz krūma vajadzētu atstāt ne mazāk kā pusi auga kātiem, lai augs nenovājinātos un sāktu veidot jaunus sakņu pumpurus nākamajai ziedēšanas sezonai.

Vēlu rudenī, kad ir pirmās salnas, virszemes krūma daļu nogriež un sadedzina.

Jaunos stādījumus vajadzētu uz ziemu apklāt ar kūdru vai trūdvielām. Pieaugušās pujenes piebaro visas veģetācijas perioda laikā. Paša auga augšanas perioda sākumā nepieciešams slāpeklis, pumpuru veidošanās un ziedēšanas periodā – slāpeklis, fosfors un kālijs, bet pie sakņu pumpuru veidošanās sākšanas tikai – fosfors un kālijs. Pirmo piebarošanu veic, kad vēl ir sniegs – vienkārši izbārstiet un reizē ar sniega kušanu barības vielas nokļūst augsnē. Otrā – pumpuru veidošanā periodā. Ļoti svarīga, lai iegūtu kvalitatīvus ziedus. Trešo piebarošanu veic pēc divām nedēļām kopš noziedējuši ir augi. Nepieciešama, lai izveidotos atjaunošanās pumpuri un uzkrātos nākamajai sezonai barības vielas.

Kokveida peonija

Kokveida jeb krūmveida peoniju (Paeonia arborea) dzimtene ir Himalaju plakankalnes, kur tās aug sausās un akmeņainās vietās. Tāpēc šīm peonijām ir dziļa mietsakne, kas nepieciešama, lai atrastu un uzsūktu ūdeni no dziļākiem augsnes slāņiem.

Krūmveida peonijas atšķiras no mums labi pazīstamajām lakstainajām peonijām arī ar to, ka virszemes daļas nenosalst, tās pārkoksnējas un rudenī augs tikai nomet lapas, tās ir augstākas, ar citādu zieda krāsu, formu. Pasaulē izplatītākās ir sufruticosa grupas krūmveida peonijas. To ziedu lielums ir no 15 līdz 25 centimetriem, krāsa parasti ir balta, bet zieda vainaglapām pie pamatnes ir tumši violets plankums. Taču mūsdienās ir radītas arī šķirnes bez plankuma. Šīm peonijām raksturīgs spēcīgs aromāts. Krūma augstums var sasniegt divus metrus.

Mūsdienās ir sakrustotas lakstainās ar krūmveida peonijām un iegūts vēl lielāks jaunums – starphibrīdās peonijas. Tām ir kokveida peoniju ziedi, bet nav viena mietsakne, kas ļoti apgrūtina Peonia arborea pavairošanu. Starphibrīdās peonijas ir nedaudz zemākas, krūma augstums ir viens metrs, stādi ir zemi un kupli.

Peoniju audzētāji vienbalsīgi norāda, ka šā auga skaistums slēpjas ne tikai milzīgajos ziedos, to burvīgajā smaržā, bet arī lapu dekorativitātē. Tās rudeņos un pavasaros iekrāsojas sārtā tonī. Peonijas zied maijā. Visi pumpuri uzreiz neatveras, tāpēc par to skaistumu var priecāties vairākas nedēļas.

Rūpīgi jāizvēlas vieta

Krūmveida peonijas jāstāda paliekošā vietā. Tās, sākot no ceturtā gada, ir grūti, pat neiespējami pārstādīt, jo sakne ir liela, sulīga, gandrīz kā burkāns. Tā viegli lūst. Pārstādot jūs stipri traumēsiet augu un tas var pārtraukt ziedēšanu uz daudziem gadiem. Tāpēc peonija jāstāda paliekošā vietā, to rūpīgi izvēloties. Līdz tam brīdim, ja vēlas, krūmveida peoniju var audzēt konteinerā.

Peonijas var iestādīt saulainajā, ēnas vai pat ziemeļu pusē. Vislabāk tās jutīsies saulainā vietā, var augt arī pusēnā, bet ne pilnīgā noēnojumā. Vienīgi nevajadzētu izvēlēties vietu, kur ir pārlieku mitrs. Tāpēc peonijas jāstāda caurlaidīgā augsnē. Ja piemājas dārziņā ir ūdens necaurlaidīgs māls, ir jāizrok liela bedre – metru dziļa, tās apakšā kādā 15 cm slānī jāieklāj šķembas, kas sajauktas ar augsni, bet pārējā daļa jāpiepilda ar trūdvielām bagātu augsni.

Ja nopērkat nelielu divus trīs gadus vecu stādiņu, to ieteicams pirmos trīs gadus pirms ziemas piesegt ar sausu kūdru, uzberot uz krūmu vismaz pāris spaiņus. Pavasarī kūdru ņem nost. Sasniedzot septiņu astoņu gadu vecumu, krūms sāk ziedēt.

Lai paātrinātu auga attīstību, jauno stādiņu var mēslot, izmantojot ilgtermiņa mēslojumu pavasarī, bet vēlāk ātrākas iedarbības preparātu pēc vajadzības. Lielos krūmus mēslot tikpat kā nav nepieciešams. No to nokritušajām lapām dabīgi veidojas trūdzemes slānis. Augs drīzāk var ciest no pārmēslošanas nekā no barības vielu trūkuma. Jo saknes ir ļoti dziļas, tajās arī tiek uzkrātas barības vielas. Vienīgi, ja vēlas panākt jauno stādiņu ātrāku attīstību, var mēslot līdz Jāņiem ar šķīstošo komplekso mēslojumu. Tad attīstīsies garāki dzinumi.

Pircējam iegādājoties mazu divus trīs gadus vecu stādiņu, jārēķinās, ka būs jāgaida kādi pieci seši gadi, līdz ieraudzīs pirmos ziedus. Lētāki ir no sēklām audzētu peoniju stādi. Ziedēšanas vecumu sasniegušie šķirnes potētie peoniju stādi ir dārgi – 50 – 150 lati.

Ja pujenes nezied, iemesli varētu būt dažādi:

Nepareizi izvēlēta stādīšanas vieta – pārāk ēnaina, tuvu pie lieliem kokiem un krūmiem;

Auga sakņu sistēma atrodas vietā, kur uzkrājas ūdens – nav drenāžas.

Nav ievērots stādīšanas dziļums – sakņu kakliņš atrodas pārāk zemu.

Augsnes skābums pārāk liels.

Nepietiekoša laistīšana un nabadzīga piebarošana pagājušajā gadā.

Sakņu pumpuru apsalšana, jo nav ziemā bijuši apsegti vai pavasara salnās apsalst.

Rudenī pārāk ātra lapu apgriešana, pirms viņu dabiskās veldrēšanās.

Nepareiza sakneņu dalīšana (uz īsa sakņu gabaliņa ir daudz pumpuru).

Vecs augs.


Augi – labākie kompanjoni Ziemciešu stādījumos peonijas vislabāk kombinēt ar Sibīrijas īrisiem, dienziedēm, hostām, skaraino floksi un citām saderīgām ziemcietēm, piemēram, divmāju kazbārdi stāda tumšziedu peoniju fonā. Peoniju pacerē līdz to sakuplošanai var paspēt uzziedēt dažādas agrās pavasara sīpolpuķes, piemēram, sniedzītes, zilsniedzītes, puškīnijas, muskares. Starp peonijām iederas arī tulpes un narcises, bet vasarā uz peoniju fona labi izceļas lilijas.



Gan ārstniecības, gan pienziedu peonijas ir ilgmūžīgas cerveida ziemcietes, kuras ilgi saglabā dekorativitāti. Tām ir gumsaknes ar dziļu, plaši sazarotu sakņu sistēmu. Peonijas ir glītas ne tikai ziedot – izskatīgu lapojumu tās saglabā līdz rudenim. Vienīgā vājā vieta daudzām līdz šim Latvijā izplatītām šķirnēm ar lieliem un pildītiem ziediem ir to nenoturība – kāti nespēj noturēt skaistās, smagās ziedu galvas. Jo īpaši tas puķes skaistumu bojā lietainā vasarā. Tāpēc selekcionāri cenšas izaudzēt šķirnes, kas būtu noturīgas bez balsta (vienkāršās un Japānas tipa), kā arī zemāka auguma (līdz 50cm) šķirnes.


Agrā skaistule, kas ārstē Jau Senajā Grieķijā un Romā šīs ģints pārstāvi – Dienvideiropā savvaļā augošo ārstniecības peoniju (Paeonia officinalis), kas savu nosaukumu aizguvusi no sengrieķu leģendās minētā dieva ārsta Peona vārda – izmantoja dažādu slimību ārstēšanai. Savukārt Ķīnā mūsu ēras 1.gadsimtā kā ārstniecības un pārtikas augu lietoja pienziedu peoniju (Paeonia lacitiflora), kuras dzimtene ir Austrumāzija.
Arī tagad dārzos sastopamas dažādas ārstniecības jeb tā sauktās agrās peonijas šķirnes ar pildītiem sarkaniem (‘Rubra Plena’), rozā (‘Rosea Plena’) vai baltiem (‘Alba Plena’) ziediem. Tās ir apmēram 40-60cm augstas un zied jūnija sākumā.


Latviešu tautasdziesmās minētās pujenes ir ārstniecības peonijas dažādās šķirnes. Domājams, 16.gadsimtā Latvijā tās ieveduši vācu mūki. Dokumentāli pierādīts, ka peonijas stādītas 1721.gadā, kad pēc Krievijas cara Pētera I pavēles Rīgā ierīkoja Ķeizara dārzu (tagadējo Viesturdārzu).


Daudzveidīgā pienziedu peonija Vispopulārākās mūsdienās ir pienziedu peonijas šķirnes. Par to audzēšanas sākumu uzskata 19.gadsmitu, kad peoniju šķirnes Rietumeiropā ieveda no Ķīnas. Šeit par peoniju otro dzimteni kļuva Francija un daļēji arī Anglija. Taču jāuzsver, ka, sākot ar 20.gadsimtu, īpaši ar laiku pēc Pirmā pasaules kara, par peoniju selekcijas centru kļuva ASV. Te izveidotas arī tā sauktās hibrīdās peonijas, kas iegūtas, krustojot pienziedu peoniju ar citām sugām. Pēc pēdējām ziņām, no 6000 oficiāli reģistrēto peoniju šķirņu ap 70% ir pienziedu peonijas vai to hibrīdi.



Peonija Bridal Icing
Iedala pēc ziedu izskata Mūsdienās peoniju šķirņu klasifikācija ir visai sarežģīta. To aprakstos uzrāda cilmi, augstumu, ziedu lielumu un ziedēšanas laiku. Ļoti svarīga ir ziedu forma. Te izdala peonijas ar vienkāršiem, Japānas tipa, pildītiem un puspildītiem ziediem. Var minēt arī dažas pildīto peoniju apakšgrupas, piemēram, vainagziedu un bumbziedu peonijas. Kā šādu ziedu aprakstu piemērus var minēt: no šķirnēm ar baltiem ziediem – ‘Enchantress’ (pildīta), ‘Festiva Maxima’ (pildīta), ‘Isani Gidu’ (Japānas tipa), ‘Duchesse de Nemours’ (pildīta); no šķirnēm ar sarkaniem ziediem – ‘Kameno’ – Kegoromo’ (Japānas tipa), ‘Charm’ (Japānas tipa), ‘Ruth Clay’ (vienkārša); no šķirnēm ar dažādu nokrāsu sārtiem ziediem – ‘Neon’ (Japānas tipa), ‘Do Tell’ (Japānas tipa).


Kāpēc nezied peonija?
• Pārāk dziļi iestādīta
• Izvēlēta nepiemērota vieta – liels noēnojums, nabadzīga, pārāk sausa augsne, īpaši lielu koku vai krūmu tuvumā
• Pārāk mitra un skāba (pH<5)augsne
• Sausums ziedpumpuru veidošanās laikā iepriekšējā gada augustā vai pavasarī pirms ziedēšanas. Tāpēc nokrišņiem nabadzīgās vasarās peonijas laista. Ieteicama arī komposta vai kūdras mulča (ne pārāk bieza uz auga centra).


Piemērotākā vieta audzēšanai Peonijas vislabāk padodas saulainā vietā. Dziļās sakņu sistēmas dēļ to optimālai augšanai un attīstībai nepieciešama auglīga, vāji skāba līdz neitrāla augsne. Tai jābūt labi drenētai, taču augšanas laikā vidēji mitrai. Stādīšanai augsni sastrādā 50-60cm dziļi, uzirdinot bedres dibenu un iepildot tajā labu kompostu.
Atkarībā no šķirnes un augsnes īpašībām peonijas stāda 60-100cm citu no citas. Vislabāk stādīt augusta otrajā pusē vai septembra sākumā. Aizvietojošie pumpuri augsnē atrodas sekli, tāpēc, pārstādot peonijas, jāraugās, lai tie būtu ne dziļāk par 5cm (smilšainās augsnēs), bet smagās – pašā augsnes virskārtā.


Pavairo, dalot ceru Vienkāršākais pavairošanas veids ir ceru dalīšana. Peonijas ceru uzmanīgi izrok, nopurina augsni un sadala ar nazi. Jāraugās, lai atdaleņiem būtu vismaz viens pumpurs (labāk 2-3). Garāssaknes saīsinia līdz 20cm. Laikus pārstādot (vasaras beigās) atdaleņus ar pietiekami spēcīgu sakņu sistēmu, jaunais cers var ziedēt jau nākamajā gadā, taču bagātīga ziedēšana pat labvēlīgos apstākļos sagaidāma tikai trešajā ceturtajā gadā peč pāŗstādīšanas. Vislabākos atdaleņus iespējams iegūt no trīs četrus gadus veciem augiem.
Vecus augus var dalīt daļēji. Ceru atrok no vienas puses un ar nazi nogriež daļu sakneņa, kuru pēc tam var sadalīt sīkāk.



Peonija Karl Rosenfield
Griež pusi. Peonijas lieliski der grieztajiem ziediem. Lai, ik gadu griežot ziedus, nenovājinātu augus, nedrīkst nogriezt vairāk par pusi dzinumu, turklāt katram ziednesim jāatstāj nenogrieztas divas apakšējās lapas. Ja ir vēlēšanās iegūt lielākus ziedus, pavasarī izlauž visus sānu ziedpumpurus.



Liek vāzē. peonijas var griezt, kad pumpuri iekrāsojušies, vislabāk agri no rīta vai vakarā. Grieztie ziedi saglabājas 5-7 dienas. Uz 24 stundām iemērcot 20% cukura šķīdumā, ziedi vāzē var saglabāties līdz 10 dienām.


Postīgākā slimība


Peonijas visbiežāk bojā pelēkā puve – asni un dzinumi pēkšņi iet bojā.Uz stublājiem augsnes virskārtā parādās brūni puves plankumi, stublāji vīst un iet bojā. Slimības izplatīšanos sekmē sabiezināti stādījumi, kā arī peoniju audzēšana zemās, mitrās vietās. No šīs slimības visvairāk cieš agri ziedošās šķirnes, īpaši ārstniecības peonijas cilmes šķirnes, kā arī hibrīdās peonijas. Cīņai pret šo slimību ieteicams rudenī nogrieztās vasas sadedzināt.
Var izmantot arī fungicīdus – 1% Bordo šķīdumu vai profilaktiski vairakkārt apmiglot ar preperātu Svičs (10g uz 10l ūdens). Profilaksei noder arī Trihodermīna iestrāde augsnē.


Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Dārzā (2007 jūnijs)

Peonijas (Paeonia) ir peoniju ģints daudzgadīgs lakstaugs, kura nosaukums cēlies no grieķu mitoloģijas, godājot grieķu dziednieku Peonu. Pati auga izcelsme gan saistāma ar austrumu pasauli. Peonijas nāk no Ķīnas, tās augušas Ķīnas karaļnama dārzos un parkos jau no 1.gs.p.m.ē. Tanu dinastijas laikā ziedi pat tika īpaši sargāti un maksāja lielu naudu. Ar katru nākamo Ķīnas dinastiju peonijas izplatījās arvien plašāk, 8. gs. sasniedzot Japānu. No šīs valsts nāk visplašākais peoniju šķirņu klāsts, turklāt japāņi zināmi kā izcili peoniju pavairotāji no spraudeņiem. Eiropa peonijas iepazina līdz ar austrumnieku tautas medicīnas tradīcijām, peonijas izmantojot galvassāpju un astmas atvieglošanai. Vēlāk Eiropā un arī Ziemeļamerikā lielāka uzmanība tomēr tika veltīta peoniju skaistumam, un tās ātri vien iekaroja dārzus un parkus. Eiropā un Āzijā šie skaistie augi tiek kultivēti simtiem gadu, turklāt dažviet Eiropā peonijas sastopamas arī savvaļā. Latvijas vārdu pasaulē saistībā ar šo ziedaugu nesuši ziedu selekcionāri Jānis Rukšāns un Aldonis Vēriņš, kurš arī izdevis grāmatu „Latvietis un viņa peonijas”.

Šis augs ir ilgdzīvotājs, vidēji sasniedzot 40-50 gadu vecumu, taču ir zināmi pat 100 gadus veci peoniju eksemplāri. Izšķir četrus peoniju veidus. Vispazīstamākās un biežāk sastopamās ir lakstveida peonijas, kas zied pavasara un vasaras mijā, ziediem turoties 7-10 dienas. Tās ir ļoti pateicīgas audzēšanai, jo ir noturīgas pret kaitēkļiem un, saņemot tiešus saules starus vismaz piecas stundas dienā, sniedz viskrāšņākos ziedus. Šīm šķirnēm būs nepieciešami balsti, jo stumbriņiem grūti noturēt smagās ziedu bumbas. Papildu balsti nav nepieciešami kokveida peonijām, kas zied pirms lakstveida peonijām - aprīļa un maija mijā. Šo ziedu atvērums var būt pat pusdienu šķīvja lielumā! Augstuma ziņā krūma stumbri var pārsniegt vienu metru. Atšķirībā no lakstveida peonijām, kam lapotne pirms ziemas atmirst un atjaunojas pavasarī, kokveida augam lapas rudenī pārvērtīsies bronzas krāsā un stumbri saglabāsies arī ziemā. Lielākais mīnuss ir lēnā augšana – viena gada laikā augs pastiepsies ne vairāk kā par 15 cm. Unikāla īpašību kombinācija piemīt hibrīdajām peoniju šķirnēm - tām būs stingri stumbri, taču lapotne rudenī atmirs. Šīs šķirnes sāk ziedēt pēc lakstveida peonijām un zied līdz pat četrām nedēļām ilgi. Turklāt hibrīdu šķirnes sastopamas brīnumskaistos dzeltenos un zelta toņos. Auga lapotne nav liela - augstumā tā sasniegs 70 cm, izvēršoties aptuveni metra platumā. Krietni citādākas ir mežainās peonijas, kas labprātāk aug ēnā atšķirībā no pārējiem peoniju veidiem. Tām patīk agrā pavasara saule un vasaras paēna. Šādos apstākļos mežainās peonijas, kas parasti pastiepjas vien 45 centimetrus augstu, līdzinās īpašai, zaļai zemes segai, kas izraibināta mazākiem baltiem ziediņiem, kuri uzplaukst ātrāk nekā citām peonijām. Peoniju ziedu toņu un formu klāsts ir ļoti plašs, jālūko vien, kas „iekritīs” sirdī - klasiskie rozā, ugunīgie sarkanie, liegi baltie vai neparastie dzeltenie, zaļie un oranžie.

Peonijām patīk saulainas, no vēja pasargātas vietas. Tās ir tolerantas pret nelielu mālainumu un viegli sārmainu pH līmeni, taču ideāla būs neitrāla, labi drenēta augsne ar labu gaisa cirkulāciju. Ļoti smagu vai smilšainu augsni var „ielabot” ar kompostu. Kā jau karalienēm pieklājas, tām nepatīk citu krūmu un koku tuvums, jo cīnīties par barības vielām un mitrumu nav to gaumē. Parasti peonijas ir nopērkamas konteineros vai kā kailsakņu stāds ar 3-5 „acīm” jeb jaunajiem pumpuriem un kā atdalījumi no 3-4 gadus veciem augiem. To izstādīšana veicama agrā pavasarī vai rudenī. Izrok 30-45 cm dziļu bedri un pairdina tās maliņas. Bedrē ievieto lāpstas tiesu komposta un, ja pieejams, pievieno nedaudz organiskā granulu mēslojuma, pa virsu uzberot arī parasto augsni. Jāievēro, lai jaunie izaugumu bumbuļi nebūtu nosegti ar zemi dziļāk par 5 cm, citādi ziedu būs maz vai tie neizplauks vispār. Rudenī stādītie augi pirmajā sezonā var arī neuzziedēt, jo bieži vien peonijām nepieciešams attīstīties ilgāku laiku.


Laistīšana jāveic vienu reizi nedēļā, karstajos periodos - pat biežāk. Peonijas nevajag pārlaistīt, burtiski peldinot ūdens peļķē vai laistot katru dienu, jo tas var sekmēt slimību un kaitēkļu rašanos. Mēslojums praktiski nav vajadzīgs, izņemot īpaši nabadzīgas vai smilšainas augsnes gadījumā. Noteikti nevajag aizrauties ar ķīmiskajiem līdzekļiem, jo mēslošanai labi derēs vienkāršs komposts. Var izmantot mulču, taču ne pie stumbriem, jo augs reaģēs tā, it kā būtu iestādīts pārāk dziļi - tas nedos ziedus. Tomēr arī mulču īsi pirms ziedēšanas laika ieteicams novākt. Svarīgi, lai peonijām apkārt būtu izveidots balsts. Lakstveida šķirnēm pavasarī, kad tās tikko paaugušās, apkārt var aplikt riņķveida vai žoga tipa metāla vai koka balstus. Vēlāk, kad augs jau kļuvis kupls un sācis ziedēt, balstu izvietošana būs krietni sarežģītāka. Jāraugās, lai balsti peonijas nesaspiež, jo tas var samazināt gaisa cirkulāciju un radīt labus apstākļus slimībām un kaitēkļiem. Pēc izziedēšanas balstus var novākt, bet vecos ziedus apgriezt - lakstveida peonijām līdz stiprākajām lapiņām, kokveida - tikai pašu zieda galviņu, lai stumbrs turpinātu augt garumā. Rudenī lakstveida šķirnēm jānovāc vecā lapotne un jāļauj ieslīgt miera periodā, savukārt kokveida peoniju stumbrus ziemā labāk neaiztikt, jo tie var salūzt.

Lakstveida peonijas atdalīt vajag reti, taču, ja tās pārlieku izpletušās, ideālais laiks atdalīšanai (un arī pārstādīšanai) ir rudens. Savukārt, ja gribas izmēģināt spēkus kokveida peoniju sēklu audzēšanā, var atstāt izziedējušos ziedus cerot, ka attīstīsies sēklas, kas nereti arī izdodas. Pēc novākšanas sēklas jāizņem no pākstīm un jāievieto mitrā kūdrā stratifikācijai jeb izsaldēšanai. Jāņem arī vērā, ka sēklas nedrīkst iekaltēt. Tās būs gatavas sēšanai, kad kļūs tumšas. Sēšana ir vienkārša, taču jaunais augs var parādīties vien pēc diviem gadiem un pirmie ziedi - pat pēc desmit.

Ja augam tiek nodrošināta kārtīga saule, laba gaisa cirkulācija un tiek kontrolēts ūdens daudzums, tad par slimībām var neuztraukties. Galvenais drauds peonijām var būt pelēkā puve (tā ir sastopama gandrīz ikvienā augsnē un apdraud daudzus augus), tā var sabojāt stumbrus vai pat augu nonāvēt. Ja tiek novērota šī slimība, tās skartās auga daļas novāc un izmet atkritumu konteinerā (noteikti nedrīkst likt kompostā!). Ja dārznieks būs rūpīgs un uzmanīgs, par slimībām un kaitēkļiem nebūs jāraizējas. Lai iegūtu krāšņo skaistumu, ko dārzam piešķir peonijas, vajag tikai nedaudz darba un uzmanības.

Vai tu zināji, ka:

• skudrām ļoti garšo peoniju ziedu nektārs;

• grieztie ziedi savu izskatu saglabā pat veselu nedēļu - lai tie saglabātos svaigi pēc iespējas ilgāk, ziedi jāgriež tad, kad ziedpumpurs vēl ir nedaudz stingrs, neizplaucis;

• vissmaržīgākās ir rozā peonijas;

• ceļotājs Marko Polo reiz nodēvējis peonijas par „kāposta izmēra rozēm”;

• ASV Indianas štata nacionālais zieds ir peonija;

• par Peoniju kāzām dēvē 12. kāzu gadadienu;

• vienīgā krāsa, kurā nav sastopami peoniju ziedi, ir zilā.